SEB Siguldā (2014)

Ceturtdien daudzi rīdzinieki brauca iepazīties ar Siguldas SEB trasi. A2 busiņš, pilns ar izpriecu kāriem riteņbraucējiem, tai skaitā. Trase ir kā šoseja, ir tikai daži dubļaini nobraucieni. Pirmajā nobraucienā stāv traktors un spēlē diskotēku meža zvēriem. Pa trasi gabaliņu uz priekšu un zemāk ir arī velo.lv džips:

Iepazīstoties amizanti gadījās, kad biju izvilcis no krekla kabatas banānu, un Jānis Rubiks taisīja ašu uzbrukumu. Atbildēju uzbrukumam ar banānu rokā! Kad trase taisīja pagriezienu no ceļa uz taku, krietni satraucos, jo ar banānu grūti pabremzēt :-)

Atziņas pēc iepazīšanās: dubļu nobraucienos kļūdoties var daudz laika zaudēt. Toties, ja nobraucienā iebrauc laicīgi un to labi izbrauc, var viegli iegūt lielu atrāvienu no sekotājiem. Līdz pirmajam nobraucienam būs liela pirmā grupa. Nobrauciens to paretinās, un drīzais grants kāpums to paretinās vēl. Šie abi daudziem braucējiem izšķirs rezultātu. Pa taisnajām grantīm no grupas ir grūti aizmukt, tajās lieli pavērsieni nav gaidāmi.

Svētdienā busā uz Siguldu visi nerunīgi. Vēlāk sēžam teltī un it kā "relaksējamies", bet gaisā pilnīgi jūtama augoša nervozitāte un koncentrēšanās. A2/Dema komandai Sigulda ir kā mājas, un šeit īpaši gribas labi nobraukt.

Iesildoties pabraucu Inciema virzienā, un tad stājos koridorī, pirmajā rindā–jo, kāpēc gan ne?! Starta šāviens!

Turos tuvu priekšgalam un skatos, kas būs. Kad pāris kilometri līdz pirmajam nobraucienam, man tieši deguna galā izklaides piedāvā Bērziņš un Velomens. Bērziņš grib ierīkoties aizvējā, bet Velomens šo negrib laist sev priekšā un baksta ar elkoni. Pēc mirkļa Bērziņš mēģina vēlreiz un Velomens atkal atgaiņājas. Pēc trešās reizes Bērziņš iekārtojas aiz Velomena, priekšā man.

Pēc pirmā nobrauciena esmu no grupas ārā. Braucam nelielā (3-5) grupiņā, kurā ir arī komandas biedrs Mārcis. Trases 36. kilometrā priekša sākusi tā plezīrēt, ka mēs to panākam! Vīri dzer no pudelēm un pļāpā, bet īstenībā apkopo spēkus trases beigu daļai.

Pēc trešā-pēdējā nobrauciena esmu jau atkal izkritis no vilciena. Nu kā tā var! Ak, nu es nezinu, labāk bez grupas, bet ar visiem zobiem. Nedaudz TUURBOOoo un braucam uz finišu.

Tālāk ēdam auksto zupu un dzeram alu un kopumā pozitīvā noskaņojumā rullējam atpakaļ uz Rīgu. Vakarā vēl atsildīšanās uz Jūrmalu un atpakaļ, un tā bija mana svētdiena.